sadullušas domas
Visjocīgāk pēdējā laikā man uzvedas domas. Tās iespītējušas, kā mazas izlutinātas skuķes un tirda manu prātu tupot uz katra nerva gala. Ārējais, agrāk tik ļoti manāmais miers, lēnām izzūd no sejas vaibstiem, trauksme, saviļņojums un reizē milzu bailes redzamas spoguļattēlā. Negribas skatīties. Kas zina , kurš no šiem neģēļiem vēl tur saredzams. Negribīgi nākas pieņemt šīs sajūtas, lai arī cik bezgala nīstas tās būtu. Nē, drīzāk tas ir kūtrums un neziņa, kas māc šaubas, liekot apklusināt un brīžiem brutāli nogalināt straujās sirds klauves, kas Tajās reizēs mēdz ducināties pārmērīgi aši.
Galvā tik viens dullums, asi bārdains un tumšmatains dullums, tas arī ducinās pa sirds kambariem un nedomā mitēties. Sasodīti jocīgi man tas viss, bet, tomēr, prāts i nedomā ko mainīt, tik savtīgi sagrābt visu, ko spēj sagrābt un paglabāt pa kreisu un pa labi- visos atmiņu stūros.
Pietrūkst tās kārtības un stabilitātes, kas saputrojusies domu trakumā, tomēr spītnieces sajūtas jau sen to visu izmetušas mēslainē un kaismi bauda katru dulluma mirkli, katru neprātību un pat vislielāko bērna nejēdzību, ko pieļauj nu jau sen neapdomīgi izlutinātais prāts. Ar dievu sajēga, nosvērtums un miers, man galva atdodas neprātam un tīksminoties nemaz nedomā atskatīties.
Inspiration Catcher
Delight Catcher.
Romance Catcher
Passion Catcher
Life Catchers 