ziedonis nāk

Šodien man nepatīkamu pārsteigumu sagādāja tas baltais, kas vēlās no debesīm – sniegs. Pirms sešām dienām jau iestājās pavasaris, liec  taču mūs mierā, baltais briesmoni!

Negribu vairs ziemu itin nemaz, tā ir bijusi pārāk gara un nomācoša. Gribu beidzot tā pa īstam atmosties no ziemas miega līdz ar mazām un lielām radībām, līdz ar katru pumpuriņu un zāles stiebriņu. Vēlos lai tāpat kā sniegs, izkustu arī manas nelāgās domas un atmiņas, kas uzrājušās vairumā un pamazām sāk nosprostot saprātu. Vēlos iziet ārā, dziļi  ieelpot un sajust, kā daba priecājas un staro. Izbaudīt  katru saules silto glāstu, kas liek atplaukt dabai un mūsu sirdīm. Ziedonis ir kā brīnums, tas padara mūs laimīgākus, smaidīgākus, dzīvespriecīgākus, starojošākus. Ziedoņa laikā mēs it kā atdzimstam no jauna, un sirdīs ar jaunu sparu sāk plosīties mīlestība, kas reibina gluži kā visapkārt esošā ziedu smarža..

Jā, manā prātā, sirdī un ķermenī  pamazām sāk virmot pavasaris. Tas liek man smaidīt :)

~ no Romance Catcher uz 26 martā, 2011.

Komentēt