Laikam vajadzētu sākt ar atvainošanos. Ar atvainošanos sev un Tev par to, kas izdarīts pēdējo mēnešu mēnešu laikā un par to, kas nav izdarīts, kas palaists garām un palicis aizmirsts istabiņas tālākajā stūrī. Man gribētos atvainoties, taču, skrienot pakaļ un cenšoties panākt savus sapņus, esmu rīkojusies tieši tā, kā tajā brīdī šķitis pareizāk. Pienācis brīdis atelpai. Kad no skriešanas jau sāk durt kreisajā sānā un galva griežas, vajadzīgs atelpas brīdis tieši tāpat, kā man šobrīd. Ieelpa.
Ja rudenī bija skaidrs, ka pārmaiņas nāk virsū kā milzu vilnis jūrā un bija svarīgi piedzīvotos notikumus un atmiņas nobīdīt tālāk sirdī, lai ir vietas visam jaunajam, tad tagad gribas izvilkt to visu ārā un smeldzīgi izbaudīt vēlreiz. Tā vien gribas nocelt atmiņu lādīti no augstākā un jau noputējušā plaukta, lai sāpīgi pasmaidītu par aizgājušo, lai vēlreiz saprastu, ka toreiz, kārtojot atmiņas un fotogrāfijas kastē, neesmu kļūdījusies – viss pāriet un arī cilvēki pāriet, bet sajūtas paliek.
Iemetot aci sociālajos portālos, redzu savus cilvēkus no pagātnes, kuri katrs devušies savās dzīves gaitās. Nopūta. Atminos tos saulainos rītus, kad jaukais kaimiņš, ejot uz skolu mīlīgi smaidīja un sveicināja. Nu katrs esam citā pasaules malā, un mīlīgais smaids palicis vien atmiņās un fotogrāfijās. Atminos, kā muļķīgi, mazi strīdi likās teju pasaules gals. Šodienas problēmas šķiet nopietnākas, taču apzinos, ka arī šīs tiks aizmirstas un paliks vien pieredze. Atminos ikdienas dzīvi ar skolas biedriem un paziņām no malu malām. Ar reti kuru no šiem cilvēkiem ir saglabājies kontakts, to vietā nākuši jauni cilvēki un pārbagāti iespaidi. Atminos kačeru smieklu atbalsošanos skolas tumšajos gaiteņos un mazpilsētas ielās, dzīvokļos un kāpņu telpās. Un par to, ka, esot vienā pilsētā, nesanāk tikties, ir sāpe. Tāpat atminos cilvēkus, kuri toreiz bija nozīmīgi manā dzīvē, bet tagad tas izplēnējis gaisā un vietā nākuši citi cilvēki, bez kuriem šodiena būtu neiedomājama. Toties dubults prieks ir par tiem cilvēkiem, kuri ar mani bijuši agrāk un tā arī nav pazuduši no manas dzīves. Atminos svētlaimīgos vakarus, kad pienākumu bija mazāk un galvenais bija spēt izbaudīt. Vēl aizvien atmiņā visi šie cilvēki ir saglabājušies tādi paši, tik pat atšķirīgi un pat ne mazdrusciņ vecāki vai nopietnāki. Laiks ir bijis nežēlīgs, bet vismaz atklāts – tas parādījis, uz kuriem cilvēkiem var paļauties, uz kuriem ne tik ļoti, daļu no šiem cilvēkiem izdzēsis no manas šodienas, bet citu cilvēku nozīmi tikai palielinājis. Un nav jau zināms, kā būs tālāk. Nekad jau nevar zināt, kas notiks rīt un kurā brīdī mainīsies pašreizējā situācija, vēl jo vairāk – kurā brīdī sapratīšu, ka viss mainījies.
Dzīve iet uz priekšu, taču jau tagad zinu, ka man pieder viss, kas ar mani noticis, un atmiņas, to sniegtās sajūtas būs mana vērtība vienmēr. Un tai pašā laikā skaidri apzinos, ka man pietrūks šodienas cilvēki, viņu sniegtās sajūtas. Brīžiem vēlos, lai dzīve paliktu tāda, kāda tā ir šodien. Lai šodienas cilvēki būtu ar mani arī pēc gada, diviem un pat vairāk. Lai arī pēc krietna laika varētu satikt šos cilvēkus un būtu kas kopīgs, lai kopā ar šo konkrēto Cilvēku joprojām varētu sākt savu dienu un smieties kopā aizvien būtu tik pat dabiski kā elpot. Mums pieder tagadne, tādēļ jau laicīgi izbaudu katru minūti un stundu, lai neko nepalaistu garām un nenokavētu nevienu smaidu, nevienu dzirksteļojošu acu skatu.
Atliek tikai izbaudīt mirkli un tagadnes cilvēkus. Ar pilnu krūti izbaudīt ikdienas steigu, notikumiem pārbagātās dienas, daudzos pienākumus, daždažādos cilvēkus, dzīves skolu. Atliek izbaudīt rītus, kad jācenšas klusiņām doties dienas gaitās, nepamodinot istabas biedres, dienas, kurās jāpagūst apgūt tik daudz un jāspēj paveikt brīžiem pat pārāk daudz neiespējamā, un vakarus, kas pārpildīti ar kulinārām muļķībām, grāmatām un smiekliem. Turpināt izbaudīt dabiskos smieklus un ikdienišķu flirtu ar Cilvēku, kuru vēlētos paturēt uz ilgāku laiku.
Un tieši to es daru šobrīd – izbaudu. Un skaidri zinu, ka arī rīt, parīt un aizparīt izbaudīšu dzīvi tādu, kāda tā ir, novērtējot visu, kas man ir. Man pieder viss, kas ar mani noticis, nekas cits nav vajadzīgs.
Publicēts `domas un prātojumi
Inspiration Catcher
Delight Catcher.
Romance Catcher
Passion Catcher
Life Catchers 
svaigumi