Life Catchers

Man tīk cigaretes, man tīk mūzika un man tīk cilvēki – man tīk baudas. Savukārt sajūsmu manī raisa sarunas, neliegšos sevi saukt par sarunu narkomāni, patiesi neliegšos. It viss paliekošais ir tik vien kā sajūtas, šīs sajūtas es kolekcionēju un glabāju lielā cieņā. Un es tiecos pēc šīm sajūtām, saruna ir kā deva laimes, nepārspīlējot.

Saziņā ļaujos būt egoiste – man patīk iepazīties ar cilvēkiem, iepazīstos un runāju, garlaikoju vai smīdinu, bet tā ir mana atkarība, uzdrīkstēšos pat teikt – bauda. Un gana precīzi būtu teikt, ka tā ir orāla bauda, lai arī cik divdomīgi tas kādam neizklausītos, tā ir īsta patiesība. Tajā pašā laikā kusuma skaņas tīksmina manas ausis, tīrs klusums ir viena no lielākajām dzīves burvībām, ko novērtēt iemācās tik ar gadiem. Klusums tikpat labi var būt saruna, it kā esoša, bet tajā pašā laikā tik auksta kā tālie ledāji. Savā ziņā arī tas ir klusums, kad nepateiktais katram mums iekšā bļauj – bļauj rupjā un spalgā balsī reizē un nepāriet. Reizumis kā čuksti sarunās jaušamas vien aizgājušās attiecības, kad bijis tik daudz kopīga, tā līdzcilvēku nozīme, kura izrādās ir tik ļoti pārejoša. Sarunās, kad atklājas, cik maz ir palicis, šīs atmiņas kā čuksti lēni jo lēni noplok – noplok neatgriezeniski. Pagājis un izgaisis, pārvērties klusumā, vien jāatzīst, sarunu narkomānei izplēnējuši atklātās sarunas ar pagātnes formatējumu nesagādā ne uz pusi tik lielu gandarījumu kā neiesākta mutvārdu saruna, kas starp garāmgājēju acīm sākta un pabeigta. Tajā pašā laikā piedzīvotās sarunas ir lieliska piedeva vizuālam bijušā apliecinājuma, kā ar atmiņu plīvuru pārsegtas tās, noraušot putekļus, uzplaucē smeldzīgu smaidu saistīto sejās. Kliedzieni, pārspīlējumi un krāšņa emociju pārbagātība – it viss paliek mums pēc beigtām sarunām un slēgtiem dialogiem, paliek, lai reiz celtu gaismā un atminētos.

Sarunas kā baudas ģenerē laimes puteklīšus, iedvesmo un vilina pazīt un iepazīt. Tiesa, vienmēr esmu baidījusies kādam uzbāzties par daudz un tikpat ļoti baidījusies apnikt un pāriet, bet sarunās vienmēr bijusi patiesa – runājusi līdz apnikumam, klausījusies un runājusi vēl. Uzrunāt, uzsmaidīt un pazust sarunā ar azartu – uzdrošinies būt sarunu narkomānes sarunu biedrs.

~ no Delight Catcher. uz 7 janvārī, 2011.

Publicēts `domas un prātojumi, `gadās