klejoju laikā

Pēdējā laikā klejoju un dzīvoju vecās atmiņās, esmu pazaudējusi šī brīža esību un iestigusi atcerēs. Tā vien liekas, ka basās kājas tiecas atkal iemīt sen mītas pēdas, un sajūtu pārņemtais prāts neliek mieru un pārpūlējis jēgu ciemojas izsenis ciemotās mājās.

Daudz pārdomu bijis un vēl joprojām neatstāj manu galvu. Aizverot acis varu atkal visu izdzīvot, pabūt ikvienā savā atmiņā un klejot telpā un laikā neapzinoties robežas un nekaunoties manipulēt ar matēriju. Šķiet, nekas no tik sen aplaimotā un atmiņā pasargātā nav zudis. Atmiņas šaujas atpakaļ un liek sajust ar visām manām maņām. Pilnīgs miers un harmonija pāršalc prātu un visu pārgurušo ķermeni.

~ no Inspiration Catcher uz 14 aprīlī, 2011.

Viena atbilde to “klejoju laikā”

  1. opā! Skaisti uzrakstīts! :)

Komentēt