Life Catchers

Plaša, mājīga viesistaba, divi mīkstie krēsli, liels dīvāns, pietiekoši liels negaidītu ciemiņu izguldīšanai, krietni pulēts un atkal lakots galds, varens skapis visas sienas garumā, pretējā istabas stūrī datora galds un mazs naktsgaldiņš, kas šajā istabā vispār ne pa ķeksi. Veselu mūžību pārdzīvojušais tepiķis ar savu ne visai patīkamo smaržu un gludekļa atstāto nospiedumu, rotā silti brūnajās krāsās ievīto istabu. Daudzas pēdiņas minušas putekļaino grīdu un piedzīvojušas to ar koķetiem, citreiz pavisam nemanāmiem, taču vienmēr sajūtamiem smiekliem, bet , tomēr , tā palikusi ar savu tik mierīgo gaisotni. Šķiet, viegli siltās sienas piesūkušās omes cepto ēdienu smaržu pilnas un vēl joprojām atgādina par mazo roķeļu atstātajiem pieskārieniem.

Cauri simtiem kritienus pārdzīvojušajām tumbām atskan „ Girl is a snake ” atslābinot ikvienu manu nervu šūnu. Vēroju vakara saules starus, kas iespītējot puspievērtajiem aizkariem, rada gaismas rotaļu manos matos. Trūkst tikai karstas, bet, ne tik ļoti, kā parasti dod ciemiņiem, tādas, lai dzerot neapdedzinātos, tējas, zaļās tējas, ar vasarā sadabūto medu, nedaudz salduma gabaliņa un skapītī paslēptās vīraka smaržas. Miers. Tik ļoti neierastais miers mani tur aiz rokas, cerot neatlaist trīcošos pirkstu galus, kā zinādams, ka atkal skriešu un pametīšu. Velti. Šodien esmu cita, ne tā, ko tas pazinis tik ilgi. Jā, tas patiesi bija ilgi, un rīt turpināsies, tomēr šodien būšu cita, vēl neatklāta, neviena piesavināta un izmācīta, klusībā valdzinoša sev…

Kaut kur, agrāk vienmēr piedzīvotās istabas stūrī, paslēpšu savu aicinājums pēc šodienas, varbūt tam paslīdēs kāja un šodiena atgriezīsies. Cerams. Bet tad gan, citādāk, lūdzu. Kaut kripatiņu labāk. Lai pazaudētā sajūta paņem, un nekad neatgriež manī mītošo nejēgu. Un nākošajā šodienā būsiet arī jūs. Neuztraucieties, te pietiks vietas visiem, tāpēc jau tas nejēdzīgi lielais dīvāns, un vienmēr drēbēm izmētātie krēsli, sānis izvietoti galdam, uz kura, manu bērnības ziņkārību izturējušā, stikla traukā, pataupīti mazie laimes gabaliņi. Jā, es gaidīšu citādāku šodienu, gaidīšu mazliet egoistiski, nenožēlojot neveiksmi, un sildīšu jums aukstu ūdeni karstai tējai, kas katru dienu ilgosies, uz pulētā galdiņa, tajā pašā mierpilnajā istabā, blakus saldajiem, Manas laimes gabaliņiem .

~ no Inspiration Catcher uz 3 martā, 2010.

Publicēts `domas un prātojumi