melleņkrāsas brille.

Uzliec uz acīm mazo, melleņkrāsas brilli, aizkabini aiz ausīm un skaties uz dzīvi, redzot to, ko vēlies redzēt. Tam tīrajam skatienam pēdējā laikā dūmaka priekšā, kas patiesumam liek acīs kost. Izdzīvo savu dzīvi kā vēlies. Esi smieklīgs, bet laimīgs optimists ar gaišo ikdienas domu. TEV tava dzīve, ne blakussēdētājam trolejbusā. Un kas, ja citi pasmejas? TEV krūtīs laba jūtiņa, labāka nekā nožēlojamam pesimistam un samākslotam reālistam, bet citam prieciņš. Nebūsi jau cirka āksts, ja vien nēesi augstās skolās par tādu mācījies. Tava ikdiena un tava rutīna būs tāda kādu izvēlēsies, tāda kādu izdzīvosi. Tikai pozitīvāku skatu uz dzīvi..

Zini? Gribētos  man ar optimismu kādu vakaru patērzēt, bet nemāku un, iespējams, arī nevajag. Bet. Būtu jauki. Vakaros man labāk tīk sajust vasaras tveici pēc lietus, staigājot pa mazām ieliņām, kur vien retā laterna deg, un nedaudz aizsmakušā balsī izrunājot sirdssāpi ar runājamo cilvēceni. Bet. Nav nozīmes vai liktenis lutinās, vien jāskatās ar ačtelēm tā kā sirsniņai gribas. Iespējams, izdosies saskatīt drūmākajā pesimistā to možo un dzīvespriecīgo optimista kripatu. Bet. Nemelo sev un neizliecies priekš citiem, esi patiess līdz galam, tik patiess, ka patiesums, tiekot ar savu dūmaku aiz brillēm, nekož acīs. Zini? MAN jau sen patiesība acīs nerieš asaras, tās tur sadzīvo vien skumja un omas stādīto sīpolu daudzās kārtas. Zini? Vajag vien vienu, garu telefonsarunu un pavisam citādāka jūtiņa krūtīs. Patiesa un skaista. Vēl dūms, klausoties pilsētas svētdienas mierā, un dzīvei gaišāka skaņa.

19.o7.2oo9.

~ no Delight Catcher. uz 11 martā, 2010.

Komentēt