apstājies

Atrodi laiku ikdienas steigā, lai apstātos, paceltu acis un ieraudzītu neatkārtojamus brīnumus sev apkārt! Iegrimstot pelēkajā dzīves rutīnā, Tu neievēro  miljoniem sīku, apburošu lietu, kurām tādejādi Tu neesi devis iespēju piedzimt Tavās acīs, Tavā prātā un Tavā sirdī… Apstājies! Pasaki Nē rutīnai! Ļaujies dzīvei!

~ no Romance Catcher uz 13 martā, 2010.

3 komentāri to “apstājies”

  1. Kādus tad brīnumus sev apkārt jūs palaižat garām?

    • Šajā gadījumā runa nav par mums, bet par cilvēkiem vispār. Vārdu „brīnums” var uztvert dažādi. Dažs kā brīnumu saprot ko grandiozu, pārdabisku. Taču vislielākie brīnumi ir tie, kurus mēs nemaz neuzskatām par brīnumiem. Dzīvē tieši vienkāršas lietas ir visneparastākās. Pretimnācēja siltais smaids, maza bērna mīļais acu skats, putni debesīs, ņaudošs kaķēns mājas pagalmā. Viss mums apkārt, visa dzīvība ir kā brīnums. Ir tikai jāprot apstāties, pacelt acis un saskatīt. Un, zini? Spēja saredzēt ikdienišķajā brīnumaino arvien ir gudrības pazīme. :)

  2. Ziniet? Ir atšķirība, kā skatīties savā ikdienā. Pacelt acis un sajust pretimnācēja pavasarīgo smaidu ir tīkamāk kā nīgri un tik ierasti doties savās dienas gaitās. Vismaz tā ir mana, iespējams, naivā ticība. Nenoliegšu, brutāli tiecoties uz ideālo es reiz aizmirsu izbaudīt procesu, to nožēloju. Skaistāk ir baudīt, priecāties un būt, rezultāts arīdzan tīkamāks. (:

Komentēt