neesoša klātbūtne.

Cik izdevīgi. Nav robežu, nav noteiktas piederības. Starp jums nekā nav, taču starp jums ir viss. Cilvēki cilvēkiem nepieder. Tā esot pieņemts. Un tomēr Tu jūti piederību vienam vai vairākiem Tev īpašiem cilvēkiem, kurus uzdrīksties saukt par saviem. Un vēl. Katram ir kāds cilvēks, kurš pieder un reizē nepieder šiem izredzētajiem. Viņš ir tik ļoti Tavs cilvēks, bet tomēr nav. Vismaz man tāds cilvēks ir. Un reizē nav. Es viņam nepiederu, viņš nevar mani pazaudēt. Smeldze. Tu nevari viņu pazaudēt, tāpat kā nevari pazaudēt rokaspulksteni, kura Tev nemaz nav. Nenoteiktas attiecības ir tik sasodīti izdevīgas. Ar draugiem, ģimeni, paziņām viss ir samērā vienkārši – Tu zini, kas viņi Tev ir, bet Viņš.. Nav zināms pie kuriem cilvēkiem viņu pieskaitīt, jo viņš ir kas vairāk par draugu, bet reizē ir arī draugs un iespējams pat tikai paziņa. Reizēm ir izdevīgi nezināt, kas starp jums notiek, ja vispār notiek vai nenotiek. Vismaz tikmēr, kamēr jums vienlīdz rūp un nerūp. Agrāk vai vēlāk kādam apniks, bet otrs vēl joprojām jutīsies piesaistīts. Ja Tev apnīk, Tu pazūdi, neko nepasakot, jo jūs taču viens otram nepiederat. Izdevīgi, toties pretējā gadījumā Tu paliec ar salauztu sirdi bez iemesla, bez pamatojuma, jo Viņš taču Tev nepieder. Būtu vismaz termiņš sirdssāpēm vai iedomātai piederībai, jūtu ķīmijai, bet termiņa nav. Protams, viss ar laiku pāriet, bet cik ilgi vēl sāpēs? Un tā Tu gaidi to brīdi, kad atkal būsi vajadzīgs, lai pēc tam atkal tiktu aizmirsts.

Gaidu, kad arī man beidzot pietiks Tevis, Tava skatiena un Tavas neesošās klātbūtnes. Un tomēr. Gaidu arī to brīdi, kad atkal būšu Tev vajadzīga, lai vienkārši būtu ar Tevi.

~ no Passion Catcher uz 28 martā, 2010.

Publicēts `domas un prātojumi

3 komentāri to “neesoša klātbūtne.”

  1. Viss, tai skaitā smeldze, sirdssāpes un vilkme, viss tiks ieskaitīts. Beigās viss tiks ieskaitīts.

    F.r.'s avatar Kase said this on 29 martā, 2010 plkst. 8:40 am | Atbildēt

  2. Ja vien Tu zinātu, cik ļoti es vēlētos Tevi nesaprast, iztikt bez skumjas vientulībiņas un, muļķīgi smaidot, ar sāpi atminēties pagājušo.

    Zini? Baidos, ka man pietiks smeldzes un sirdssāpju un tik vien kā mazāk tīkamās sajūtas aizsniegsies līdz robežai, kas vēstī par apmierinātu gandarījumu jebšu Viņa it kā klātbūtnes pietiekamību. Un tā paliks tikai rūgtumiņš..

    Delight Catcher.'s avatar Delight Catcher. said this on 3 aprīlī, 2010 plkst. 7:28 am | Atbildēt

    • Tu nekad nezini, cik daudz būs par daudz. Bet tas viss spodrina. Reāli spodrina. To ieskaitīs un tas atmaksāsies. Citādi liktos kā vienkāršs lāsts. Citādi tā var galvā izsist korķus..

      F.r.'s avatar Kase said this on 4 aprīlī, 2010 plkst. 8:41 pm | Atbildēt

Komentēt