Life Catchers

Šovakar man gribas atkal pasapņot. Mājās ir miers, jo mazais brālis jau čuč, aiz loga nebeidz rimties lietavas, un es atkal atrodos kaut kur augstu virs zemes. Patīk man lidināties pa mākoņiem. Tik ļoti bieži varu vienkārši sēdēt  un domāt. Pat stundām ilgi domāt par pilnīgi jebko. Iztēloties notikumus, cilvēkus, situācijas, lietas, procesus. Šķiet, manai fantāzijai nav robežu. Manā galvā dažreiz ir tāds juceklis, ka pati vairs neko nesaprotu. Es vienkārši domāju. Domāju ļoti daudz. Bieži arī par pilnīgi bezjēdzīgām lietām, notikumiem. Izsapņoju  dzīvi citādā gaismā. Daudzkārt šīs domas mani tā pārņem, ka ir grūti atkal nolaisties uz zemes. Zinu, daudzi nosodoši teiks, ka ir jādzīvo realitātē nevis sapņos. Jā, es piekrītu, un zinu, ka tam nav citas jēgas, kā vien iztēles nodarbināšana. Bet man tīk pasapņot. Un man domāt, ka tas nebūt nav nekas slikts.

Nereti es prātoju par to, kā būtu, ja būtu. Mēģinu iztēloties savu dzīvi citādu. Kāda būtu mana dzīve, ja es nebūtu tā, kas esmu, neatrastos tur, kur es esmu? Cenšoties rast atbildi uz šo jautājumu, es saprotu, ka, taisnību sakot, nemaz nevēlos, lai mana dzīve būtu citāda. Šādi neprātīgi sapņi un ilūzijas palīdz man saprast to, kas es esmu patiesībā. Un kāpēc esmu. Ir pat grūti iztēloties sevi par kādu citu. Un nemaz arī nevajag. Es priecājos, ka esmu tieši tā, kas esmu. Jā, iespējams, es vēlētos, lai man būtu vairāk naudas, vairāk iespēju līdz ar to. Bet ne jau naudā ir laime. Es esmu laimīga tieši šeit un tagad. Laimīga ar saviem cilvēkiem. Tieši pateicoties viņiem,  Es esmu Es. Ja mana dzīve būtu citāda, tad arī es būtu citāda. Man nebūtu Manu cilvēku, manu notikumu, man nebūtu nekā no šī visa…  Bet ir laiks reiz nolaisties uz zemes – Es esmu Es, un to izmainīt nav iespējams! Es esmu  es pati, vienīgā tāda uz pasaules. Un, ziniet? Lepojos ar to.

~ no Romance Catcher uz 3 aprīlī, 2010.

Publicēts `domas un prātojumi