Life Catchers

Things have changed – ar tādiem vārdiem sākās mans gads. Lietas nebūt nestāv uz vietas, viss turpina mainīties un šobrīd man pašai jau atkal ir jāatbild sev uz jautājumu kā dzīvot. It kā tik ļoti gribētos, lai kāds paņem aiz rokas un paved nostāk, salabo mani, un tomēr reizē tas ir tas, ko tik ļoti nevēlos. Baidos no realitātes, kas citu acīm lūkota ir skaudra, iespējams, pat nicīga skatiena pelnīta. Izpriecas, skaļa mūzika un trakulīga jautrība ir mana pēdējā laika lielā mīlestība. Nedrīkstētu tā būt, jo ir tik daudz citu it kā prioritāšu un tomēr, esot nedaudz nihiliste, es sliecos uz baudkāru egoismu sev.

Dzīvot, tīksminoties par ik sekundi un skaisti baudot, man šķiet tīkamāk kā ļauties citu greizajiem standartiem un absurdajām normām, tāpēc lēni padodos hedonisma idejas vilinošajam valdzinājumam. Patīkamas sajūtas un izjūtas, reizē baudas, kuras pieradina gluži kā cilvēki, kā atkarības, kuras sagādā baudu, nedaudz lielāku un kripatu citādāku atkarību. Tiecos ik mirkli baudīt kā ik rīta melno kafiju, nepieklājīgi skaļi skanot sasodīti tīkamai mūziciņai, jo mūzika un buljonkrūzes kafija ir manas atkarības, manas baudas. Baudīt mirkļus, neīgņoties par lietavām un īgniem pretimnācējiem, lēkāt pa peļķēm un uzsmaidīt nīgrajiem, baudīt mirkli, būt mazliet hedonistei – tik viegli gribētos arī turpmāk raudzīties pat drūmi ikdienišķajā.

Gudrās grāmatās rakstīts, ka hedonisms ir ētikas virziens, kas par svarīgāko cilvēka dzīvē uzskata gūt baudu un izvairīties no ciešanām, liekot šo mērķi par galveno virzošo spēku cilvēka dzīvē, kā arī baudu atzīst par cilvēka darbības pamatmotīvu un uzvedības kritēriju. Hedonismam raksturīga ne vien tieksme pēc baudas, bet arīdzan individuālisms un nihilisms, kas ir, sabiedrībā vispārpieņemto normu neatzīšana. Hedonisms liek apzināties laimi kā baudu. Katram laime ir kas cits, bet katra laimē ir kripata baudas, tātad laime ir savā ziņā bauda. Bauda ir smagākā no narkotikām un par to, cik kaitīga mums katram un mūsu dvēselēm tā ir, nosakām mēs paši.

Dzīvot mirklim un dzīvot šodienai, baudīt. Nebūt nedomāju tikai par ķermeniskajām baudām, runa ir nedaudz vairāk par to kā dzīvot skaisti. Gudrs domātājs Aristips mudina saprast, ka bauda attiecas tikai uz tagadni, jo pagātnē baudas nav. Un tomēr pagātnē paliek atmiņas, reizēm veldzēties atmiņās ir ne mazāka bauda kā reiz, kad piedzīvotas un rakstītas šīs atmiņas. Hedonisms ir it kā uzskats, kas paredz cilvēka tiesības uz neierobežotu baudu, citi teiktu uz amorālismu. Jā, nedaudz arī amorālismu, jo baudai nav konkrētu standartu, ikvienam tā ir citāda. Kāds teiks, ka dzīvot ar baudu ir izlaidība, tā dzīvo vien izvirtušie. Muļķības. Ne visam vienmēr jābūt vulgāram, reizēm bauda var būt tiklāka par nevainīgu skatienu. Bauda ir sajūta, kaut kas īpašs, kas sevī ietver prieku un apmierinātību, vieglu iemīlēšanās taureņu sajūtu un garšas kārpiņu kuteklību.

Dzīvo skaisti, dzīvo baudot – skaisti baudot!

~ no Delight Catcher. uz 6 aprīlī, 2010.

Publicēts `domas un prātojumi