rāms kritiens bezdibenī.

Šovakar miers un rāmums iezadzies vājprāta pārņemtajā ikdienā. Šovakar līst, zibeņo un ducina pērkons, bet gaiss kļuvis pavisam citāds – drēgns, maigs kā bikls pieskāriens, tik tīkams pēc karstās dienas. Tagad tik vien kā kluss vakars un pārdomas, veroties tumšajās vakara ielās un baudot ieelpu, pilnu miera. Sen tā nav bijis, teju aizmirsts kā baudāms klusums, jo ikdienas steiga nogurdina baudas un prieku, reizumis pat netīši nogalina.

Šī vakara klusums ir citāds un neatstāj emocionāls trulums, kas jau sen kā piezadzies mijas ar smeldzīgām sāpēm un nepārvaramām baudām, sekundi pēc sekundes mijas asaras un smaids, bet šovakar palicis vien viegli smeldzīgs miers un sajūtas par pagājušo, par zudušo. Nebeidzams vieglums un vārs plaukstas pieskāriens, tik bikli atslēgvārdi šī vakara sajūtām, tik neierasts miers it kā nepiedien. Un tomēr šī vakara klusums ir citādāks, pavisam klusi skan Gary Jules – Mad World un rosās domas par striktajām dzīves robežām, pie kurām tik bieži esam vainojami mēs paši, jo, pārlieku akli būdami, esam šķīrušies no intuitīviem brīdinājumiem.

Šovakar, ieklausoties mierā, vēl jo izteiktāk jūtu robežu, bezdibeni tepat pārdesmit soļus pa kreisi, atliek tikai noturēt līdzsvaru. Krist un ļauties, protams, būtu vilinošāk, tomēr nedrīkst, tā nepiedien. Tā saucamais zelta vidusceļš ir tik vien kā māns, starp divām lietām ir bezdibenis, bet pa vidu bezdibenim šaura, pāris roku plaukstu plata josla – vidusceļš – ilūzija. Novirzoties no vidusceļa vien ceturtdaļu soļa, seko bezdibenis. Savukārt tam kritiens, sāpēs un garš atveseļošanās periods, ja laimējas, protams, neiztikt arī bez nicinājuma. Uzdrīkstēties uzmeklēt šo mānu ir skaisti, ticēt ilūzijai arīdzan, tikpat skaisti vēlāk ir ārstēt brūces pēc kritiena, vainojot muļķīgas sagadīšanās, ne savus lēmumus un rīcības. Steidzīgajam cilvēkam tā dzīvē iekārtots, prātīgajam arīdzan, vājprātīga pasaule un vājprāta pārņemta ikdiena, kas sekundi pēc sekundes jābauda ar asarām acīs un līksmām sejām, patiesām un uzspēlētām reizē.

Ieklausies klusumā un paej pāris soļus nostāk no bezdibeņa, rodi savu ilūziju – savu bezdibeņa robežu.

~ no Delight Catcher. uz 13 maija, 2010.

Komentēt