samudžinājies prāts
Ir dīvaina sajūta. Tu dzīvo, dari un rīkojies kā līdz šim, lietas un procesi laika gaitā mainās un tu tām līdzi, bet kaut kur tomēr ik pa laikam uzrodas no tālākā stūra izlīdusi sajūta, ka tā nav tā realitāte, kas bija paredzēta. Rodas un atkal pazūd.
Kā krātiņā ieslodzīts zvērs, vienalga, cik jauks un pūkains vai kaili garastains un matains būtu, nevaru elpot brīvi. Tur, divu soļu atstatumā mītošais, otrs ES, kas nemanāmi spīdzina, liekot sajukt galējībās. Liek rīkoties- dari tā, nedari! No tā ar vien jaunu domu jaucas prātā- pareizi, nepareizi, jā-nē. Viss šķiet galīgi samudžinājies prātā.
Patiesais vairs nešķiet reāls un racionālu domu aptverams. Liekas- viss griežas uz riņķi un esmu kaut kur starp apgrieziena punktu un aplī ievilktās mediānas robežām iestrēgusi. Pamazām izzūd visa jaunā izzināšanas tieksme un dzīvīgums sevis izpausmēs. Ikkatrs nepadarītais darbs krājas, krājas un gulsnējas kā to mēdz darīt pelēks sniegs piemājas stūros. Tas rada smagnēju katru jauno domu un piezemina mirkļa sajūtu krāšņumu, kas nesen vēl spraucās caur lūpu kaktiņiem, ļaujot nedaudz pazaudēties tīkamākā momentā. Tas bija citā realitātē. Tur var nejust vainu ne par vienu un neparko, sajusties patiesā smaidā.
Inspiration Catcher
Delight Catcher.
Romance Catcher
Passion Catcher
Life Catchers 