Life Catchers

Visiem tik zināmā ‘mīlestība’. Es mēdzu  to dēvēt par stipru pieķeršanos, vēl neizprastās būtības dēļ. Tā mani nekādi nespēj pārliecināt par savas esamības nopietnību un patieso būtību. Lai gan lielā mistiskā ‘M’ ievilkusi zemūdens pasaulē ne vienu vien uz āķa uzrāvušos, man netop skaidrs, ko tā cenšas panākt un, kas pie vella ir tas savādais klikšķis, kas vienā brīdi pagriež tavu pasauli uz sev tīkamāko pusi? Tu ņem un pazaudē galvu sajūtu burbulī  milzonīgi milzīgā, zivju pārpildītā okeānā, kur tik daudz tikpat piesātināti raibu un sākumā šķietami necaurduramu burbuļu ir plīsis.  Un tās zivis, citas mazas, citas gigantiskas un tūļīgs vai tieši pretēji slaidas un izveicīgas, ir arī īpaši atbaidoši glumās un tās kas var ielīst visos caurumos, tās nemitas uzķerties uz katrā bārā, veikalā, ielas stūrī vai Ķekavas aplī izliktās ēsmas un pazaudēties sev vispatīkamākajā  veidā. Tad, izlaužoties caur biezumbiezām  nezālēm un zālēm, atkal ieslīdot pa straumei, turpina uzāķēties vai saāķēt citas ceļā esošās zivteles. Sekojoši, pēc teorijas, vienā brīnumainā brīdī atnāk visuvarenā ‘mīlestība’, kas izvelk no netikumiem un dara visus laimīgus. Es teiktu, ka šī teorija jau sen ir apgāzta. Neskatoties uz to, cik liels ir mīlas burbulis, ikvienam neviļus izdodas ieslīdēt citā upītē un izbaudīt svešu ūdeņu prieciņus. Vēlāk  atgriežoties pie sava lielā loma, ja pieķeršanās deva nav bijusi par mazu. Tā lūk, man nerodas skaidrība, kur ir ‘mīlestības’  loģika? Es teiktu- tādas nav. Mīlestība ir tikai mazrunīgo izveidots saīsinājums. Tā tik un tā paliek liela pieķeršanās.

Publicēts `domas un prātojumi

Publicēts `domas un prātojumi

Šovakar miers un rāmums iezadzies vājprāta pārņemtajā ikdienā. Šovakar līst, zibeņo un ducina pērkons, bet gaiss kļuvis pavisam citāds – drēgns, maigs kā bikls pieskāriens, tik tīkams pēc karstās dienas. Tagad tik vien kā kluss vakars un pārdomas, veroties tumšajās vakara ielās un baudot ieelpu, pilnu miera. Sen tā nav bijis, teju aizmirsts kā baudāms klusums, jo ikdienas steiga nogurdina baudas un prieku, reizumis pat netīši nogalina.

Šī vakara klusums ir citāds un neatstāj emocionāls trulums, kas jau sen kā piezadzies mijas ar smeldzīgām sāpēm un nepārvaramām baudām, sekundi pēc sekundes mijas asaras un smaids, bet šovakar palicis vien viegli smeldzīgs miers un sajūtas par pagājušo, par zudušo. Nebeidzams vieglums un vārs plaukstas pieskāriens, tik bikli atslēgvārdi šī vakara sajūtām, tik neierasts miers it kā nepiedien. Un tomēr šī vakara klusums ir citādāks, pavisam klusi skan Gary Jules – Mad World un rosās domas par striktajām dzīves robežām, pie kurām tik bieži esam vainojami mēs paši, jo, pārlieku akli būdami, esam šķīrušies no intuitīviem brīdinājumiem.

Šovakar, ieklausoties mierā, vēl jo izteiktāk jūtu robežu, bezdibeni tepat pārdesmit soļus pa kreisi, atliek tikai noturēt līdzsvaru. Krist un ļauties, protams, būtu vilinošāk, tomēr nedrīkst, tā nepiedien. Tā saucamais zelta vidusceļš ir tik vien kā māns, starp divām lietām ir bezdibenis, bet pa vidu bezdibenim šaura, pāris roku plaukstu plata josla – vidusceļš – ilūzija. Novirzoties no vidusceļa vien ceturtdaļu soļa, seko bezdibenis. Savukārt tam kritiens, sāpēs un garš atveseļošanās periods, ja laimējas, protams, neiztikt arī bez nicinājuma. Uzdrīkstēties uzmeklēt šo mānu ir skaisti, ticēt ilūzijai arīdzan, tikpat skaisti vēlāk ir ārstēt brūces pēc kritiena, vainojot muļķīgas sagadīšanās, ne savus lēmumus un rīcības. Steidzīgajam cilvēkam tā dzīvē iekārtots, prātīgajam arīdzan, vājprātīga pasaule un vājprāta pārņemta ikdiena, kas sekundi pēc sekundes jābauda ar asarām acīs un līksmām sejām, patiesām un uzspēlētām reizē.

Ieklausies klusumā un paej pāris soļus nostāk no bezdibeņa, rodi savu ilūziju – savu bezdibeņa robežu.

Publicēts `domas un prātojumi

Uzdrīksties būt tāds, kāds esi – dzīve ir pārāk īsa, lai izliktos par kādu citu! :)

Life is too short to be living somebody else`s dream.

/ Hugh Hefner /

Publicēts `domas un prātojumi

“Maybe I’m dreaming you. Maybe you’re dreaming me; maybe we only exist in each other’s dreams and every morning when we wake up we forget all about each other.”

 [The Time Traveler’s Wife]

P.S. Iesaku noskatīties un/vai izlasīt grāmatu Time Traveler`s Wife. :)

Publicēts `domas un prātojumi